Vai tas, ko redzam virtuālajā vidē ir uzticams?! Kā to pārbaudīt? Vai un kā virtuālās vides viltus ziņas ietekmē tevi? Sabiedrību? Kā stiprināt savu medijpratību?
18.maijā plkst. 16.00 notika tiešsaistes diskusija jauniešiem par viltus ziņu atpazīšanu un medijpratību.
Diskusijā piedalījās:
- Ralfs Eilands, mūziķis, 2019. gada Eiropas cilvēks Latvijā, vada Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica raidījumu “Starp citu”
- Klinta Ločmele, Komunikācijas zinātnes doktore, medijpratības eksperte
- Marta Rībele, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja
- Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu skolēni
Diskusijas ietvaros skolēniem tika doti praktiski ieteikumi, kā atpazīt un sargāt sevi un citus no viltus ziņām un dezinformācijas, atziņas par Latvijas iedzīvotāju medijpratību – Latvijas Universitātes zinātnieku jaunākais pētījums, Eiropas Parlamenta darbs, apkarojot viltus ziņas, dezinformāciju un sargājot iedzīvotājus un demokrātiju.
Pēc diskusijas arī mūsu jauniešiem radās atziņas par šo tēmu:
Kirils Podgaļskis 11. a klases skolēns |
Ziņas ir pats svarīgākais veids, kā iegūt informāciju par notikumiem pasaulē. Diemžēl daudzi cilvēki, uzņēmumi izmanto ziņas, lai manipulētu, maldinātu vai parādītu kādu notikumu sev izdevīgā gaismā. Visneaizsargātākā sociālā grupa ir bērni un pensionāri, kurus vieglāk ietekmēt. Viltus ziņas var kaitēt gan man, gan sabiedrībai. Piemēram, ja jaunumi attiecas uz sabiedrisko drošību (tas pats covid-19). Nostiprināt savu medijpratību var iemācīties meklēt pirmos ziņu avotus, iemācīties noteikt faktus un atpazīt viltojumus tekstā. |
Vera Perova 11. a klases skolniece. |
Ne visu ko mēs lasām sociālajos tīklos un redzam televīzijas ekrānos ir patiesība. Bet tāds ir mūsu gadsimts, kurā mēs arvien biežāk sastopamies ar dezinformāciju. Viltus ziņas rada negatīvas sajūtas.
Kā nostiprināt savu medijpratību? Uzticēties ziņām, kurās tiek pausta objektivitāte, neļaujiet sevi apmānīt! |
